Tehnoloģijas mūsdienīgā lauksaimniecībā

Liekas, ka patiešām jauki un veselīgi ir pavadīt visu dienu laukā, svaigā gaisā, audzēt bioloģisku svaigu pārtiku – tā ir daudzu cilvēku ilūzija, jo šis darbs prasa imprumut rapid ļoti smagu piepūli. Lauksaimnieki ceļas pat ar pirmo saules staru un pateicīgākajās dienās strādā līdz pat 14 stundām dienā. Darbs ir fizisks un smags. Par laimi, tehnoloģijas padara daudzu fermu dzīvi daudz vieglāku.

2014. gadā mūsdienu izgudrotāji paaugstināja lauksaimniecības efektivitāti un lietderību daudzās jomās, kā, piemēram, traktorus ar aprīkotām GPS navigācijas sistēmām, robotus slaucējus, pārnēsājamus rīkus, kad automātiski mēra slāpekļa līmeni augsnē un vēl citas. Cenas šādiem izgudrojumiem ir augstas, taču tās atvieglo daudz darbus, sniedzot lielāku efektivitāti, jo atliek laiks citām lietām.

Automātiskas slaukšanas iekārtas
Ja esi kādreiz slaucis govi, iespējams, zināsi, ka šis process nav nekāda jautrā padarīšana. Tajā pašā laikā, tas ir ļoti ilglaicīgs process, sākot jau pirms pašas rītausmas. Tas aizņem daudz laika, ko varētu darīt citās jomās. Cilvēkam fiziski ir ļoti grūti katru dienu celties agrumā, izslaukt govis un pēc tam pievērsties citiem darbiem ar tikpat lielu spēku. Tāpēc robotu ieviešana šajā sfērā bija liels ieguldījums. Robotikas slaukšanas stacijas prasa tikai viena cilvēka uzraudzību. Tās slauc pienu vairākas reizes dienā, kas ir pat daudz biežāk nekā spēj cilvēks. Cilvēkam atliek tikai pabarot dzīvniekus un uzraudzīt piena konsistenci.

Augsnes paraugu ņemšanas iekārtas
Lieka laika tērēšana ir visu laiku ņemt augsnes paraugus manuāli, kā arī tos pašam pārbaudīt un veikt atskaites. Speciāli izveidota augsnes paraugu ņemšanas mašīna regulāri rok apmēram 15 centimetrus, lai iegūtu patstāvīgu informāciju par augsnes saturu. Šādu iekārtu automātiski uzstāda aiz traktora, kad tiek apstrādāta zeme. Augsnes paraugu ņemšana ir ļoti svarīga lauksaimniecībā, jo tā sniedz informāciju, kādas barības vielas ir nepieciešamas augsnei konkrētai kultūrai. Laika gaitā lauksaimnieki var salīdzināt augsnes paraugus, izmantojot GPS navigāciju.

Slāpekļa sensori
Slāpeklis ir viena no galvenajām sastāvdaļām jebkuras kultūras mēslojumam. Slāpeklis ķīmiski uzlabo kultūraugu ražu, pēc tam to atbrīvojot atpakaļ gaisā. Lielākā problēma ar mēslošanu ir, ka līdzekļi var nokļūt gruntsūdeņos. Tas ne tikai veicina klimata pārmaiņas, bet var arī būt kaitīgs zivīm un citiem ūdens dzīvniekiem. Pārāk daudz slāpekļa var arī būt kaitīgi kultūraugiem. Zinātnieki ir izgudrojuši optisko sensoru, kas ir iekļauts ar roku pārnesamajā iekārtā. Tas mēra augu veselību, un ļauj izmantot mēslojumu arvien efektīvāk. Sensori sūta infrasarkano gaisu uz kultūru un mēra to daudzumu, kas ir atstarojies atpakaļ. Jo lielāks ir atstarotās gaismas lasījums, jo veselīgāki ir augi un mazāka nepieciešamība pēc minerālmēsliem.

Elektroniskais ausu uzgalis
Šādas elektroniskas iekārtas ir ievietotas govīm ausīs, lai varētu noteikt, cik ļoti tās ir paēdušas. Tās ir aprīkotas ar radiofrekvenču identifikācijas mikroshēmām, kas sazinās ar lietotāju caur antenas palīdzību. Lauksaimnieki zina, cik daudz un kad liellopi ir ēduši. Ēšanas izmaiņas paradumi bieži vien ir zīme, ka kaut kas nav kārtībā ar veselību. Līdzīgi, dažām govīm uz kājām mēdz uzstādīt elektroniskas iekārtas, lai saimnieki redzētu, cik daudz lopi pavada atpūšoties vai stāvus. JA govs nespēj ilgstoši nostāvēt, arī tā ir zīme, ka kaut kas nav kārtībā ar veselību. Ātri atklātas problēmas var veiksmīgi risināt, izolējot šos dzīvniekus no bara. Jo, piemēram, mutes un nagu sērgas slimību gadījumā, var nozīmēt, ka lauksaimnieks zaudētu vienu govi, bet, credit doar cu buletinul, ja tiek inficēts viss ganāmpulks, tad zaudējums būs ļoti liels.

3 mīti par nākotnes tehnoloģijām

Vai esi domājis, kāda būs pasaule pēc desmit gadiem? Četrdesmit gadiem lainaa heti tilille? Vai beidzot sabiedrībā būs palaisti automatizēti roboti? Vai mēs esam iekarojuši globālo sasilšanu tik tālu, ka svētku svinības būs jāpārceļ, atbilstoši laika apstākļu maiņai? Daži futūristi, kas ir cilvēki, kuri prognozē dažādas nākotnes spekulācijas, ir devuši prognozes šādam pasaules raksturojumam pēc vairākiem gadiem. Bet pastāv zinātnieki, kas šādas prognozes uzskata par neprecīzām. Šajā rakstā mēs apskatīsim dažas no populārām nākotnes tehnoloģiju idejām, kuras varētu uzskatīt par mītiem.

Prognozējot nākotnes tendences vai attīstību, it īpaši tik dinamiskā sfērā kā tehnoloģijas, pēc savas būtības ir ļoti nepareizi. Taču šeit var izteikt dažus minējumus, kā varētu būt. Protams, tas ir iespējams, apgalvot viedokli par realitāti dažās no tehnoloģiju attīstībām, bet daudzos gadījumos ir pietiekami daudz pierādījumu, kas sastāv no ekspertu viedokļiem, ka tiek paziņoti mīti par nākotnes tehnoloģijām.

Lidojošas automašīnas
Lidojošas automašīnas ir pravietotas gadu desmitiem iepriekš. Jūs, iespējams, būsiet redzējuši video prototipus, kā automašīna paceļas no zemes, lidinās un nosēžas. Pirmā lidojošā automašīna tika atklāta 1917. gadā un daudzi līdzīgi centieni ir bijuši attīstīt šo jomu. Henrijs Fords prognozēja, ka lidojošās automašīnas būs populāras jau 1940. gadā, kā arī vēl daudz citas ražotāju trauksmes. Pat 21. gadsimta sākumā, neviens no lielajiem ražotājiem nevēlas uzņemties lielo projektu, sākt nopietnu lidojošu mašīnu izgudrošanu. No šī projekta ir atteikušies arī NASA zinātnieki. Ir daudz problēmas, kas stājas ceļā, kā, piemēram, lielās izmaksas, trajektorijas, noteikumi, drošība, iespējamā izmantošana terorismā, degvielas efektivitāte, pilotu-vadītāju apmācība, nosēšanās. Šiem transporta līdzekļiem būtu nepieciešami regulāri ceļi, pa kuriem pārvietoties, radot loģistikas izaicinājumus. Ja tiktu sākts ražot šādas automašīnas, to iegādei būtu nepieciešami vismaz 200 tūkstoši.

Roboti būs mūsu draugi
Arvien vairāk zinātnieki sāk uztraukties, vai tiek veikti atbilstoši pasākumu, lai aizsargātu cilvēci no robotiem un digitālās pasaules. Viena no galvenajām problēmām ir automatizācija. Vai militārajiem droniem tiks piešķirtas atļaujas pašiem pieņemt lēmumus par to, vai uzbrukt mērķi, vai nē? Ja cilvēks tos uzrauga, vai viņš vēl joprojām pārvaldīs iekārtu vēlmes? Vai mēs atļausim mašīnām mūs vadīt, bez pašu iesaistīšanās satiksmē? Dažas automašīnas jau tiek izmantotas, kas vada bez cilvēku palīdzības, tomēr, kam tiks dota priekšroka, ja nonāks bīstamā situācijā? Vai mašīna izvēlēsies situāciju izvērst par labu īpašniekam, vai tomēr pārējiem apstākļiem? Vēl pastāv jautājums, vai patiešām vajadzētu ļaut robotiem ieņemt cilvēku lomas. Pastāv prototipu medicīnas roboti, kas paredzēti, lai jautātu pacientiem par simptomiem un sniegtu padomus. 2009. gada datorzinātnieku un roboticistu konferencē dalībnieki pauda bažas, kā noziedznieki varētu izmantot nākotnes tehnoloģijas, kā, piemēram, mākslīgo intelektu.

Mēs varam apturēt klimata pārmaiņas
Vai globālā sasilšana ir neizbēgama? Daudzi zinātnieki ir vienisprātis, ka tā tas ir, vismaz zināmā mērā. Mēs tikai varam cerēt, ka lielās katastrofas atstās tikai nelielas sekas. Daži no pasaules visvairāk ievērojamākiem klimatologiem runā, ka cilvēce jau ir uzsākusi neatgriežamu saikni. Pat tagad mēs redzam klimata pārmaiņu sekas, piemēram, ledāju kušana un jūras līmeņa celšanos, padarot Dienvidāzijas ciklonus daudz smagākus. Paredzēts, ka ietekme būs īpaši smaga simtiem miljoniem cilvēku jaunattīstības valstīs. Ja mēs vēl joprojām ražojam siltumnīcas gāzes, pasaule redzēs ar katru gadu lielāku temperatūras pieaugumu. Galvenais no jautājumiem ir, vai lielo sasilšanas apjomu var kaut kādā veidā iegrožot un novērst. Veicinot tautas rīcības saglabāt vidi ir ļoti svarīgi, taču vēl lielāka loma ir starpvalstu sadarbībai. Liela ietekme uz pasaules klimatu ir tieši ASV, Ķīnai un Indijai. Eksperti uzskata, ka rekcijai ir jābūt tūlītējai: jāsāk plānot kā reaģēt uz sasilšanas izraisītajām katastrofām, piemēram pikavippi ilman luottotietoja, izveidot ātrās reaģēšanas vienības savvaļas ugunsgrēku novēršanai, gatavošanos nāvīgiem karstuma viļņiem.

Kā jaunās inovācijas ietekmēs pasauli nākotnē?

Pasaulē šobrīd notiek liels lūzuma punkts starp digitālo pasauli un reālo pasauli. Digitālajām inovācijām ir tendence pastiprināti iejaukties visās spējās, ko cilvēks pats varētu paveikt ar savu prātu un spējām. Neapšaubāmi, zinātnieki cenšas atvieglot cilvēku ikdienu, ieviešot dažādas palīgierīces; mēs esam viegli pieejami, lai kur arī atrastos. Nevēlos nonicināt visus izgudrojumus, jo daudzi patiešām ir noderīgi un bez viņiem mēs nevarētu iedomāties savu dzīvi. Bet vai esat padomājuši, kāda izskatīsies nākotnes pasaule, ja to būs pilnībā pārņēmusi digitālā tehnoloģiju pasaule? Nāksies sev uzdot jautājumu – vai vispār būs nepieciešams mācīties, ja visu mūsu vietā izdarīs roboti. Bet vai visi varēs atļauties šādus robotus vai tomēr viņiem būs jāņem kredīti prestamos inmediatos, lai varētu tos atļauties. Un kur gan šie cilvēki ņems naudu kredītu atmaksai prestamos sin buro ja viņiem nebūs darbu?

Evolūcijas attīstības pārtraukšana
Ienākot jaunajām inovācijām, kas padara visu mūsu vietā – rēķina formulas, labo gramatikas kļūdas, tulko, un daudzus citus palīglīdzekļus, ko izmantojam ikdienā, mūsu jaunās paaudzes paliks arvien degradētākas, jo vairs nemācīsies un neattīstīs savas prāta spējas. Skolās visi uzdevumi tiek atrisināti ar lielu tehnoloģiju ietekmi, tādējādi neļaujot cilvēka smadzenēm pašām atrisināt uzdevumus. Mēs pārāk sāksim paļauties uz ierīcēm un mašīnām, kuras ir izveidotas, lai palīdzētu ikdienā.

Atmosfēras piesārņojums
Jau šobrīd krasi mainās mūsu atmosfēras piesārņojuma indekss, un katram no mums ir cieši jāseko līdzi Ekoloģiskās pēdas nospiedumam. Tehnoloģiju inovācijas un to ražošana krietni vien piesārņo atmosfēru. Mēs ražojam vairāk un vairāk atkritumus, kuros pēc tam dzīvojam. Pētnieki jau šobrīd brīdina cilvēci par neatgriezenisku kaitējumu, kas ir nodarīts videi. Ir izkusis mūžīgais ledus slānis, piesārņoti plašie okeāni, augsne pārpumpēta ar dažādām ķimikālijām. Nekas, ko mēs uzskatam par bioloģisku, patiesībā vairs tāds nav. Cilvēki kļūdās, domājot, ka audzē savos mazdārziņos pārtiku, kura nesatur nekādas ķimikālijas. Zeme ir tiktāl piesūkusies ar ķimikālijām, ka nespēj vairs veikt pašattīrīšanos. Ķimikālijas nonāk augsnē no notekūdeņiem, pazemes ūdeņiem un lietus ūdeņiem. Jā, arī lietus ūdens satur ķimikālijas, veidojot pat skābo lietu, kas veido koroziju uz statujām un metāla jumtiem. Tas viss, nenoliedzami ir sliktais blakusefekts tehnoloģiju attīstīšanai, ko dažkārt nevēlamies sasaistīt.

Griešanās vāveres ratā
Vai esat iedomājušies, kas notiks, ja pasaulē kaut uz dienu pazudīs elektrība? Cilvēce vairs nav sagatavota tādiem apstākļiem. Radot jaunas inovācijas, mēs pastiprinām lielāku elektrības ietekmi jebkurā sfērā. Bet, lai saražotu elektrību, vajag enerģiju. Enerģijas resursi tiek strauji samazināti, un zinātniekiem jācenšas izveidot arvien jaunus elektrības ieguves punktus. Lai iegūtu enerģiju, var uzstādīt lielus ģeneratorus, bet tas savukārt iznīcina lielas zemes platības. Iespējams, auglīgas zemes, kurās varētu audzēt pārtiku un pabarot nabadzīgākās pasaules valstis. Rodas vāveres rata efekts – mēs ražojam visu uz elektrības, lai būtu mazāks atmosfēras piesārņojums (jaunās automašīnas, kas ies uz elektrības padeves nomainīs degvielas mašīnas, kuras izdala atmosfērā toksiskās skābekļa dioksīda emisijas), bet tajā pašā laikā iznīcinām dabu un atmosfēru, lai iegūtu šo enerģiju.

Saslimšanas
Cilvēka ķermenis vēl nekad agrāk nav saskāries ar tik daudz ķīmiskām vielām pārtikā, tik daudz negatīviem stariem, kas nāk no visām iekārtām. Protams, zinātne iet uz priekšu un attīsta jaunus veidus kā ārstēt dažādas slimības, kuras agrāk uzskatījām par neārstējamām. Taču lielais piesārņojums, kas rodas no visām iekārtām, to ražošanas un lietošanas sniedz mums lielu risku saslimt ar jaunām, vēl neizpētītām slimībām. Cilvēkiem parādās arvien jaunas slimības, kurām atkal ir jāmeklē risinājums, kā cīnīties. Izgudrotāju jaunākās inovācijas izgudro mums dažādus atvieglojumus, tā vietā cilvēki paliek slinki, aptaukojas, saslimst ar sirds un asinsvadu slimībām. No piesārņotā gaisa arvien vairāk parādās dažādas saslimšanas ar elpošanas sistēmas slimībām.

Roboti

Nav noslēpums, ka daudzās darba vietās cilvēki vēlētos, lai viņu pienākumus darītu roboti, piemēram, produktu saiņošana noliktavās, karavīru atbalsts aktīvajās zonās, medicīniskās aprūpes palīdzība un citas. Zinātnieki tuvojas šādiem pavērsieniem, taču vēl joprojām nav iespējams apmācīt robotus darīt vienkāršas un praktiskas lietas. Kā lielākais iemels, kāpēc nevar ieviest daudzfunkcionālu robotu saimniekošanu ikdienas dzīvē – viņiem nav prāta spējas un tie nav gājuši “lielam datu uzkrāšanas procesam”, ko mēs dēvējam par bērnību. Arī tad, ja robots iemācītos darīt vienu darbu, viņš nespētu veiksmīgi reaģēt un manipulēt ar citiem objektiem. Un roboti vismaz sākumā noteikti būs ļoti dārgi, un tāpēc tos var atļauties tikai bagātnieki vai arī cilvēki kuriem ir pieejami lieli kredīti väikelaenud, kuriem ir mazo procenti un kurus var neatmaksāt tik ātri tarbimislaen.

Zinātnieki no lielā uzņēmuma Tellex ir pievērsušies “Miljons objektu izaicinājumam ”, kura mērķis ir iemācīt robotiem tikt galā ar vienkāršām ikdienas situācijām, uzņemt un analizēt informāciju. Šobrīd roboti ir izveidoti, lai strādātu efektīvi cauru diennakti, katram ieprogrammējot vienu vai pavisam nedaudzas darbības sfēras. Zinātnieki mēģina apvienot arvien vairāk atpazīstamās lietas, ko roboti spētu uztvert. Tellex savos pētījumos izmanto robotu, kuru sauc par Baxteru. Rādot tam fotogrāfijas, rādot piemērus un izsakot viedokli par katru objektu. Viņi darbojas ar ikdienā pazīstamam lietām kā bērnu kurpes, gumijas pīles, ķiploku spiedi un daudzi citi, ap 200 vienībām, objekti. Mērķis ir sasniegt vismaz miljons lietas, kuras roboti spētu atpazīt un, piemēram, pieejot pie plaukta tie atpazītu pildspalvu un paņemtu to. Šie mērķi ir raksturoti kā pozitīvi izpildāmi, lēnām tie attaisno savus vēlamos rezultātus. Bez šīm zināšanām, cilvēkam un robotam nav iespējams mijiedarboties. Roboti neizprot cilvēka emocijas, nesaprot, kad tie ir dusmīgi vai nobijušies.

Uzņēmums Tellex, kas ir pazīstams visā pasaulē ar jaunām inovācijām un izgudrotajiem robotiem, iesaistoties projektā RoboBrain, demonstrēja, ka roboti var apgūt jaunu informāciju cits no cita. Šādu pilnīgu progresu ir iespējams attīstīt nākamos piecos līdz desmit gados, uz ko kompānijas arī iet. Robotiem būs pieejama visa informācija, kas nepieciešama, lai palīdzētu cilvēkiem.

Tāpat kā šis projekts, izgudrotāji cenšas attīstīt mūsu ikdienu vieglāku, iesaistot tajā robotus. Piemēram, uzņēmums Nissan ir nācis klajā ar automātiskiem pārvietojamiem krēsliem, kuru nosauca par ProPilot pārvietošanās tehnoloģiju. Viņu moto, kas raksturo šo izgudrojumu varētu dēvēt “Kāpēc kustēties, ja var nekustēties”. Automātiski pārvietojamie krēsli tevi pārbīda no rindas gala līdz sākumam. Šādas ierīces ir ar mazāku nozīmīguma pakāpi taču citas kompānijas izgudro arī automātiski vadāmus traktorus, un cilvēkiem atliek veikt citus nozīmīgus darbus. Šādiem lielākiem mērķiem ir jāpievērš lielāka uzmanība, jo pašgājēji roboti nespēj reaģēt uz šķēršļiem, kas gadās viņu priekšā, tāpēc vēl joprojām cilvēkam ir jāpiedalās ražas vākšanas procesā.

Zinātnieki uzņemas nākotnē vairāk pievērsties tieši ikdienas darbos apmācītu robotu un automatizētu mašīnu izveidē. Tesla jau ir iepazīstinājusi pasauli ar savu autopilota vadāmo mašīnu, taču, tā vēl nav pilnveidota un ir jau cietusi nelaimes gadījumā. Floridā notikušajā auto avārijā Teslas auto pilota vadītajā mašīnā braucējs gāja bojā. Mašīna automātiski bija sasniegusi ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, kad tā saskrējās ar traktoru, kas šķērsoja ceļu. Laiks nepietika, lai vadītājs pārslēgtos uz manuālu vadīšanu un piebremzētu. Šādām auto pilotu mašīnām ir jāpievērš liela uzmanība dažādu šķēršļu atpazīšanai, ne tikai pārvietošanai pa ceļu, veicot pagriezienus un apstājoties pie luksofora. Satiksme var būt mainīga, tāpēc automašīnas vadītājam ir jābūt ātrai reakcijai bīstamā situācijā pārņemt vadību un izvairīties no nelaimes gadījuma.

Nākotnes virtuves tehnoloģijas

Nav noslēpums, ka tehnoloģijas attīstās straujāk nekā mēs spējam tās izprast. Zinātnieku centieni atvieglot cilvēku dzīvi ar informāciju tehnoloģijām arvien paplašinās. Nedaudz pārleksim laikam pa priekšu, un ielūkosimies kādas tehnoloģijas ir sagaidāmas nākotnes virtuvē.

Recepšu lasīšanas iekārta
Esot ciemos vai restorānā, mēs baudām gardas maltītes, un vienmēr galvā ir jautājums, kas par sastāvdaļām ir liktas klāt, lai tik labi garšotu. Zinātnieki plāno izstrādāt tādu ierīci, kura uzrāda visas sastāvdaļas, kas ir pievienotas konkrētajam ēdienam. Lai to darītu, ierīcei ir jāatpazīst ļoti daudz ēdieni, garšvielas, to smarža un krāsa.

Dēlītis ar svariem
Iespējams, ka šāda tehnoloģija jau dažās mājās pieejama, jo tā ir ļoti praktiska un der katru dienu taisot ēdienu. Produktu griešanas dēlītī automātiski iestrādā svara kontroles sistēma, atvieglo procesu, ko mēdzam darīt kā divas atsevišķas darbības. Sākumā sverot, un tad atkal griežot, iespējams otro reizi vēl sverot ēdiena gatavošana ir laikietilpīga. Ar šo dēlīti vienlaicīgi notiek gan produktu svēršana, gan griešana. Tas ir parocīgi, jo nebūs vairs jātur mājās atsevišķi pārtikas svari, kas mēdz aizņemt daudz vietas. Dēlīša izskatā tie aizņem mazu laukumu.

Dēlītis enerģētisko vērtību lasīšanai
Šādos dēlīšos ir iestrādāti ne tikai svara noteikšanas mērierīces, bet arī ierīce, kas savieno ar planšeti, kurā iekļauta enerģētiskās vērtības skala. Planšetē skaidri saredzams cik katram produktam, ko esi uzlicis uz dēlīša ir kalorijas, tauki, proteīns. Svara vērotājiem un veselīgā dzīvesveida uzturētājiem šāda palīgierīce būtu lielākais palīgs ikdienā. Šobrīd šāda vērtību kontrole un skaitīšana notiek pierakstu veidā, tabulu veidošanā vai kā savādāk. Taču izmantojot planšeti un šo dēlīti, viss tiek automātiski saglabāts un aprēķināts.

Paškontroles cepeškrāsns
Ņemot vērā produkta svaru, sastāvu, un cepšanas, sautēšanas vai vārīšanas režīmu, krāsns pati regulēs temperatūru. Vairs nebūs jāuztraucas, ja kūkai būs melna apakša, bet pārējā daļa neizcepta – cepeškrāsns visu vienmērīgi pagatavos kā no pavārgrāmatas. Ēdiens būs uztaisīts perfekti, pašiem atliekot tikai ieslēgt krāsniņu.

Svari, kas rēķina visas receptes sastāvdaļas
Savienojot ar planšeti, kurā ir redzama visa recepte, svaros kopā var jaukt visas sastāvdaļas. Gan olas, miltus, cukuru. Viss tiks sarēķināts un pateikts trūkstošais sastāvs. Nebūs ar vairākiem mēraparātiem katrs produkts jānosver un jāpievieno kopīgā traukā. Svari automātiski pārrēķinās gan šķidro produktu mērvienības (piens, ūdens), gan cieto (cukurs, milti, soda). Ar šādiem svariem cepumu, kūku un citu ēdienu gatavošana būs tīrais sīkums.

Elektriskās dakšiņas
Šāda elektriskā ierīce palīdz cīņai ar lieko svaru un sliktiem ēšanas ieradumiem. Dakšiņa piefiksē cik reizes cilvēks paceļ ēdienu, cik lielas ir porcijas, un laiku, kāds ir starp vienu ēdienreizi līdz nākošai. Iegūtie dati tiek uzkrāti aplikācijā, kuru var tālāk ar diskdziņa palīdzību ievietot datorā un analizēt. Dienas, nedēļas, mēneša laikā var iegūt vidējos rādītājus, kādi ir ēšanas paradumi, ko vajadzētu mainīt, lai uzturētu sevi labā formā un veselīgā dzīvesveidā.

Kafijas aparāts
Kafija gultā? Gandrīz šādu principu cenšas ieviest Siemens uzņēmums. Piespiežot pogu, kas ir speciālā aplikācijā tiek ieslēgts kafijas automāts. Tas nozīmē, ka tiklīdz esi pamodies un nospiedis modinātāju, tu vari jau likt vārīties arī savu rīta kafiju. Kad kafija ir gatava un karsti kūpoša gaida tevi virtuvē, aplikācija to paziņo ar skaņas signālu. Tas ir kā otrais modinātājs – taču šis ir daudz smaržīgāks un garšīgāks.

Iespējas, ko sniedz studijas informācijas tehnoloģijās

Izlemt par savu karjeru vajag pēc iespējas ātrāk. Nav izslēgts, ka pirmā izvēle vienmēr nav galējā – mūža laikā domas par karjeru var mainīties, iegūstot arvien jaunu pieredzi. Informācijas tehnoloģijas ir lieta, kas atver plašas pasaules durvis, tāpēc, ja kopš bērnības esi aizrāvies ar datoriem, augstākā līmenī kā tikai spēļu spēlēšana, tad iesaku apsvērt domu par studijām informācijas tehnoloģiju un datorikas jomā.

Daži no daudzajiem plusiem, ko sniegs studijas informāciju tehnoloģijās:

  • Patika darboties ar datoru. Tas ir viens no pirmajiem punktiem, kam ir jābūt, lai tu dotos studēt šādu programmu. Ja esi ar datoriem uz Jūs, tad studijas būs grūtas un iespējams, labāk ņemt kādu citu sirdij tuvāku programmu. Taču, ja no bērna kājas jau esi aizrāvies ar programmēšanas pamatiem, sērfošanu pa interneta lapām un daudzām citām interesantām lietām, tad šīs studijas būs kā hobijs apvienojot ar noderīgo.
  • Plašās darba iespējas. Studējot informāciju tehnoloģijas, tu iegūsti plaša spektra darba izvēli. IT speciālisti ir pieprasīti visā pasaulē. Gandrīz katrā uzņēmumā ir nepieciešama sertificēta speciālistu komanda, kas nodrošinās datu uzraudzību, izveidos dažnedažādas sistēmas, pārraudzīs iekārtu darbību. Papildus savam hobijam ar datoriem, tu vari atrast sfēru, kādā vēlies nodarboties, jo speciālistus vajag visās jomās, piemēram, finanšu pakalpojumi, ražošana, mazumtirdzniecība, tūrisms, viesmīlība, vadība un daudz citas darba iespējas. IT speciālisti vienmēr būs pieprasīta profesija, darba iespējas paplašinās ar katru gadu, tāpēc arī pašas mācības paliek komplicētākas, sarežģītākas, tādējādi palielinot speciālistu skaitu
  • Labas algas iespējas. Alga ir viens no priekšnoteikumiem, kas ir svarīgi stājoties darba attiecībās ar kādu uzņēmumu. Informāciju tehnoloģiju sfērā strādājošie saņem ievērojami augstākas algas kā pamata strādnieks kādā uzņēmumā. Jo tu esi gudrāks un mācēsi sevi pierādīt, jo atalgojums ir lielāks. Vari veidot arī savu uzņēmumu, tad alga būs lielāka, kā jau priekšniekam.
  • Vari apvienot mācības ar darbu. Studiju gados īpaši nozīmīgi ir papildus peļņas avoti, lai nomaksātu gan studiju, gan dzīvokļa rēķinus. Mācoties par IT speciālistu, tu vari papildus mājās strādāt kādu haltūras darbu. Tev nav nepieciešams pat braukt uz kādu vietu cauri visai pilsētai, bet strādā turpat no mājas. Savu finansiālo stāvokli tu jau nostiprināsi studiju laikā.
  • Karjeras izaugsmes. Tā ir specifika, kur katru dienu vari iegūt jaunas zināšanas. Informāciju tehnoloģijas sasniedz jaunas inovācijas, un, lai būtu zinošs speciālists, visu laiku jāuztur sevi rakursā, kas notiek pasaulē un ko jaunu izgudro.
  • Vari izvēlēties darba vidi. Ja tu esi individuālists, droši vari strādāts pats savā uzņēmumā. Tā teikt, attīstīt savu talantu par karjeru. Ja tev patīk būt sabiedrībā, strādā kādā kompānijā un sadarbojies ar kolēģiem, strādā ar klientiem un sadarbības partneriem. Cilvēki, kas būs tev apkārt, papildus būs tavi skolotāji, jo arī no kolēģiem var daudz ko mācīties. Darbs būs interesants un pamācošs.
  • Draugu un ģimenes vidū varēsi izcelties. Tavas zināšanas spēs novērtēt visi, kam būs nepieciešama tava palīdzība. Pirmkārt, tu darīsi to, kas tev patīk un pelnīsi ar to lielu naudu, un, otrkārt, varēsi palīdzēt visiem draugiem, ja radīsies kādas problēmas ar datoru. Mūsdienās ir divu kategoriju cilvēki – tie, kas zina visu un tie kas nezina neko par datoriem. Un tie, kas nezina neko, kā tikai izlasīt jaunākās ziņas, uzspēlēt spēles, varbūt vēl prieka pēc pārveidot bildes fotošopā, bieži griezīsies pie tevis pēc padomiem.

Sportā izmantotās tehnoloģijas

Informāciju tehnoloģijas ir izmainījušas cilvēku dzīves stilu. Tāpat arī sporta kultūra tikusi manāmi izmainīta, ieviešot jaunas tehnoloģijas. Sportā sasniegumi ir iespējami no tā, cik sportists ir trenējies un pilnveidojis savu spēku. Tehnoloģijas pašos panākumos nav tik svarīgas, kā tas ir treniņu laikā un sacensībās. Sporta spēļu noteikumi netiek izmainīti, taču aprīkojums, kā notiek tiesāšanas un rezultātu pierakstīšana un datēšana ir krietni atvieglotākas kā sākotnēji.

Mūsdienu mediji sniedz plašas ziņas par notiekošām sporta sacensībām un lieliem starptautiskiem čempionātiem visā pasaulē. Ja nebūtu tehnoloģijas kā video kameras un televizori, tad sporta atbalstītāji būtu uz pusi mazāk. Mīlestība uz sportu bieži vien rodas skatoties kādu televīzijas pārraidi. Tikai mazākā daļa fanu ir sākuši aizrauties ar konkrēto sporta veidu, tikuši aizvesti pirmo reizi uz konkrēto spēli. Lielākā daļa fanu savas pirmās spēles ir vērojuši tieši televizoru ekrānos. Kameras, ar kādām tiek uzņemtas sporta spēles un sacensības ir nepārspējami augstā līmenī, lai spētu uztvert katru svarīgo sekundi, ātri pārvietoties un sekot līdzi, piemēram, basketbola bumbai.

Sportisti un līdzjutēj ir tikai viena “klikšķa” attālumā. Par savām gaitām slaveni sportisti mēdz paziņot sociālajos tīklos, kur to var izlasīt lielais fanu loks. Faniem ir iespēja sazināties ar savu elku, redzēt viņa ikdienas gaitas, nākamos spēļu grafikus. Braucot uz darbu, savā viedtālrunī var apskatīt spēļu rezultātus, ja esi nokavējis konkrēto spēli. Tāpat arī vēlāk to var uztīt pa jaunam un vērot atkārtoti, neskatoties uz to, ka spēle jau sen ir beigusies.

Izmantojot modernas tehnoloģijas, sportistiem tiek izgatavoti īpaši piemēroti apģērbi. Ņemot vērā skaitļošanas sistēmas parametrus, izmantojot fizikas likumus aerodinamikā, tiek veidoti apģērbi atlētiem, kas piedalās plaša mēroga sacensības. Aizsargķiveres tiek testētas ar tehnoloģiju palīdzību, lai sportistiem būtu mazāka iespēja avārijas gadījumā iegūt traumas, tāpat arī ar citiem aizsargtērpiem. Kurpju dizaineri īpašu uzmanību pievērš zoļu aerodinamikai, padarot vieglāku skriešanu. Apģērba modulēšana notiek ar mūsdienīgām 3D iekārtām.

Skatītāju labklājībai, lielie stadioni uzstāda milzīgus rezultāta attēlus. Tie uzrāda attēlu uz visām četrām pusēm, sniedzot iespēju visiem līdzjutējiem redzēt rezultātu un spēles gaitu. Kameras tiek savienotas ar šiem lielajiem ekrāniem, ļaujot skatītājiem no tālākajām tribīnēm tuvplānā redzēt spēles norisi. Lielāki čempionātu stadioni, kuru vietu skaits mērojams līdz simts tūkstošiem, ieviesuši bezvadu planšetes tipa uzkodu pasūtīšanas ierīci. Līdzjutējiem nav jāmēro garais ceļš līdz kafejnīcai, turklāt, jāgaida garajās rindās, tā vietā ēdienu var pasūtīt sēžot savā vietā, un tas tiek pienests klāt. Līdzjutēji var netraucēti skatīties savu favorīta komandu cīņā, kamēr tiek pienests pasūtījums.

Biļešu iegāde internetā ir atvieglojusi daudzu cilvēku dzīvi. Līdzjutēji nevēlas gaidīt garās rindās, lai tiku uz savu mīļāko spēli, tāpēc tehnoloģijas, kas nodrošina biļešu iegādi un vietu izvēli, krietni atvieglo dzīvi. Var tikai parēķināt, cik ilgi būtu jāstāv rindā, ja sporta spēle notiek stadionā, kura kapacitāte ir 100 tūkstoši sēdvietas. Biļetes var iegādāties gan datoros, gan jaunākajos viedtālruņos.

Sportisti treniņos ne tikai izmanto savu spēku, bet treneri izmanto tehnoloģijas, lai analizētu visas likumsakarības. Skaitļošanas sistēma analizē sportista veikumu un sniedz turpmākos treniņa norādījumus ņemot vērā sportista svaru, augumu, pat salīdzinot ar laikapstākļiem. Šādas analīzes pamatā ir smalki izdomāta programmatūra, kas sniegusi lieliskus panākumus atlētu karjerā. Tāpat programmatūras mēdz analizēt kāds būtu nākošās sezonas komandas sastāvs. Tiek ievadīti katra sportista veiktspējas dati, un gala rezultātā tiek izveidota spēcīga komanda.