Kā jaunās inovācijas ietekmēs pasauli nākotnē?

Pasaulē šobrīd notiek liels lūzuma punkts starp digitālo pasauli un reālo pasauli. Digitālajām inovācijām ir tendence pastiprināti iejaukties visās spējās, ko cilvēks pats varētu paveikt ar savu prātu un spējām. Neapšaubāmi, zinātnieki cenšas atvieglot cilvēku ikdienu, ieviešot dažādas palīgierīces; mēs esam viegli pieejami, lai kur arī atrastos. Nevēlos nonicināt visus izgudrojumus, jo daudzi patiešām ir noderīgi un bez viņiem mēs nevarētu iedomāties savu dzīvi. Bet vai esat padomājuši, kāda izskatīsies nākotnes pasaule, ja to būs pilnībā pārņēmusi digitālā tehnoloģiju pasaule? Nāksies sev uzdot jautājumu – vai vispār būs nepieciešams mācīties, ja visu mūsu vietā izdarīs roboti. Bet vai visi varēs atļauties šādus robotus vai tomēr viņiem būs jāņem kredīti prestamos inmediatos, lai varētu tos atļauties. Un kur gan šie cilvēki ņems naudu kredītu atmaksai prestamos sin buro ja viņiem nebūs darbu?

Evolūcijas attīstības pārtraukšana
Ienākot jaunajām inovācijām, kas padara visu mūsu vietā – rēķina formulas, labo gramatikas kļūdas, tulko, un daudzus citus palīglīdzekļus, ko izmantojam ikdienā, mūsu jaunās paaudzes paliks arvien degradētākas, jo vairs nemācīsies un neattīstīs savas prāta spējas. Skolās visi uzdevumi tiek atrisināti ar lielu tehnoloģiju ietekmi, tādējādi neļaujot cilvēka smadzenēm pašām atrisināt uzdevumus. Mēs pārāk sāksim paļauties uz ierīcēm un mašīnām, kuras ir izveidotas, lai palīdzētu ikdienā.

Atmosfēras piesārņojums
Jau šobrīd krasi mainās mūsu atmosfēras piesārņojuma indekss, un katram no mums ir cieši jāseko līdzi Ekoloģiskās pēdas nospiedumam. Tehnoloģiju inovācijas un to ražošana krietni vien piesārņo atmosfēru. Mēs ražojam vairāk un vairāk atkritumus, kuros pēc tam dzīvojam. Pētnieki jau šobrīd brīdina cilvēci par neatgriezenisku kaitējumu, kas ir nodarīts videi. Ir izkusis mūžīgais ledus slānis, piesārņoti plašie okeāni, augsne pārpumpēta ar dažādām ķimikālijām. Nekas, ko mēs uzskatam par bioloģisku, patiesībā vairs tāds nav. Cilvēki kļūdās, domājot, ka audzē savos mazdārziņos pārtiku, kura nesatur nekādas ķimikālijas. Zeme ir tiktāl piesūkusies ar ķimikālijām, ka nespēj vairs veikt pašattīrīšanos. Ķimikālijas nonāk augsnē no notekūdeņiem, pazemes ūdeņiem un lietus ūdeņiem. Jā, arī lietus ūdens satur ķimikālijas, veidojot pat skābo lietu, kas veido koroziju uz statujām un metāla jumtiem. Tas viss, nenoliedzami ir sliktais blakusefekts tehnoloģiju attīstīšanai, ko dažkārt nevēlamies sasaistīt.

Griešanās vāveres ratā
Vai esat iedomājušies, kas notiks, ja pasaulē kaut uz dienu pazudīs elektrība? Cilvēce vairs nav sagatavota tādiem apstākļiem. Radot jaunas inovācijas, mēs pastiprinām lielāku elektrības ietekmi jebkurā sfērā. Bet, lai saražotu elektrību, vajag enerģiju. Enerģijas resursi tiek strauji samazināti, un zinātniekiem jācenšas izveidot arvien jaunus elektrības ieguves punktus. Lai iegūtu enerģiju, var uzstādīt lielus ģeneratorus, bet tas savukārt iznīcina lielas zemes platības. Iespējams, auglīgas zemes, kurās varētu audzēt pārtiku un pabarot nabadzīgākās pasaules valstis. Rodas vāveres rata efekts – mēs ražojam visu uz elektrības, lai būtu mazāks atmosfēras piesārņojums (jaunās automašīnas, kas ies uz elektrības padeves nomainīs degvielas mašīnas, kuras izdala atmosfērā toksiskās skābekļa dioksīda emisijas), bet tajā pašā laikā iznīcinām dabu un atmosfēru, lai iegūtu šo enerģiju.

Saslimšanas
Cilvēka ķermenis vēl nekad agrāk nav saskāries ar tik daudz ķīmiskām vielām pārtikā, tik daudz negatīviem stariem, kas nāk no visām iekārtām. Protams, zinātne iet uz priekšu un attīsta jaunus veidus kā ārstēt dažādas slimības, kuras agrāk uzskatījām par neārstējamām. Taču lielais piesārņojums, kas rodas no visām iekārtām, to ražošanas un lietošanas sniedz mums lielu risku saslimt ar jaunām, vēl neizpētītām slimībām. Cilvēkiem parādās arvien jaunas slimības, kurām atkal ir jāmeklē risinājums, kā cīnīties. Izgudrotāju jaunākās inovācijas izgudro mums dažādus atvieglojumus, tā vietā cilvēki paliek slinki, aptaukojas, saslimst ar sirds un asinsvadu slimībām. No piesārņotā gaisa arvien vairāk parādās dažādas saslimšanas ar elpošanas sistēmas slimībām.

Roboti

Nav noslēpums, ka daudzās darba vietās cilvēki vēlētos, lai viņu pienākumus darītu roboti, piemēram, produktu saiņošana noliktavās, karavīru atbalsts aktīvajās zonās, medicīniskās aprūpes palīdzība un citas. Zinātnieki tuvojas šādiem pavērsieniem, taču vēl joprojām nav iespējams apmācīt robotus darīt vienkāršas un praktiskas lietas. Kā lielākais iemels, kāpēc nevar ieviest daudzfunkcionālu robotu saimniekošanu ikdienas dzīvē – viņiem nav prāta spējas un tie nav gājuši “lielam datu uzkrāšanas procesam”, ko mēs dēvējam par bērnību. Arī tad, ja robots iemācītos darīt vienu darbu, viņš nespētu veiksmīgi reaģēt un manipulēt ar citiem objektiem. Un roboti vismaz sākumā noteikti būs ļoti dārgi, un tāpēc tos var atļauties tikai bagātnieki vai arī cilvēki kuriem ir pieejami lieli kredīti väikelaenud, kuriem ir mazo procenti un kurus var neatmaksāt tik ātri tarbimislaen.

Zinātnieki no lielā uzņēmuma Tellex ir pievērsušies “Miljons objektu izaicinājumam ”, kura mērķis ir iemācīt robotiem tikt galā ar vienkāršām ikdienas situācijām, uzņemt un analizēt informāciju. Šobrīd roboti ir izveidoti, lai strādātu efektīvi cauru diennakti, katram ieprogrammējot vienu vai pavisam nedaudzas darbības sfēras. Zinātnieki mēģina apvienot arvien vairāk atpazīstamās lietas, ko roboti spētu uztvert. Tellex savos pētījumos izmanto robotu, kuru sauc par Baxteru. Rādot tam fotogrāfijas, rādot piemērus un izsakot viedokli par katru objektu. Viņi darbojas ar ikdienā pazīstamam lietām kā bērnu kurpes, gumijas pīles, ķiploku spiedi un daudzi citi, ap 200 vienībām, objekti. Mērķis ir sasniegt vismaz miljons lietas, kuras roboti spētu atpazīt un, piemēram, pieejot pie plaukta tie atpazītu pildspalvu un paņemtu to. Šie mērķi ir raksturoti kā pozitīvi izpildāmi, lēnām tie attaisno savus vēlamos rezultātus. Bez šīm zināšanām, cilvēkam un robotam nav iespējams mijiedarboties. Roboti neizprot cilvēka emocijas, nesaprot, kad tie ir dusmīgi vai nobijušies.

Uzņēmums Tellex, kas ir pazīstams visā pasaulē ar jaunām inovācijām un izgudrotajiem robotiem, iesaistoties projektā RoboBrain, demonstrēja, ka roboti var apgūt jaunu informāciju cits no cita. Šādu pilnīgu progresu ir iespējams attīstīt nākamos piecos līdz desmit gados, uz ko kompānijas arī iet. Robotiem būs pieejama visa informācija, kas nepieciešama, lai palīdzētu cilvēkiem.

Tāpat kā šis projekts, izgudrotāji cenšas attīstīt mūsu ikdienu vieglāku, iesaistot tajā robotus. Piemēram, uzņēmums Nissan ir nācis klajā ar automātiskiem pārvietojamiem krēsliem, kuru nosauca par ProPilot pārvietošanās tehnoloģiju. Viņu moto, kas raksturo šo izgudrojumu varētu dēvēt “Kāpēc kustēties, ja var nekustēties”. Automātiski pārvietojamie krēsli tevi pārbīda no rindas gala līdz sākumam. Šādas ierīces ir ar mazāku nozīmīguma pakāpi taču citas kompānijas izgudro arī automātiski vadāmus traktorus, un cilvēkiem atliek veikt citus nozīmīgus darbus. Šādiem lielākiem mērķiem ir jāpievērš lielāka uzmanība, jo pašgājēji roboti nespēj reaģēt uz šķēršļiem, kas gadās viņu priekšā, tāpēc vēl joprojām cilvēkam ir jāpiedalās ražas vākšanas procesā.

Zinātnieki uzņemas nākotnē vairāk pievērsties tieši ikdienas darbos apmācītu robotu un automatizētu mašīnu izveidē. Tesla jau ir iepazīstinājusi pasauli ar savu autopilota vadāmo mašīnu, taču, tā vēl nav pilnveidota un ir jau cietusi nelaimes gadījumā. Floridā notikušajā auto avārijā Teslas auto pilota vadītajā mašīnā braucējs gāja bojā. Mašīna automātiski bija sasniegusi ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, kad tā saskrējās ar traktoru, kas šķērsoja ceļu. Laiks nepietika, lai vadītājs pārslēgtos uz manuālu vadīšanu un piebremzētu. Šādām auto pilotu mašīnām ir jāpievērš liela uzmanība dažādu šķēršļu atpazīšanai, ne tikai pārvietošanai pa ceļu, veicot pagriezienus un apstājoties pie luksofora. Satiksme var būt mainīga, tāpēc automašīnas vadītājam ir jābūt ātrai reakcijai bīstamā situācijā pārņemt vadību un izvairīties no nelaimes gadījuma.