Tehnoloģijas mūsdienīgā lauksaimniecībā

Liekas, ka patiešām jauki un veselīgi ir pavadīt visu dienu laukā, svaigā gaisā, audzēt bioloģisku svaigu pārtiku – tā ir daudzu cilvēku ilūzija, jo šis darbs prasa ļoti smagu piepūli. Lauksaimnieki ceļas pat ar pirmo saules staru un pateicīgākajās dienās strādā līdz pat 14 stundām dienā. Darbs ir fizisks un smags. Par laimi, tehnoloģijas padara daudzu fermu dzīvi daudz vieglāku. Par to vairāk raksta Dānijas interneta vietne Penge247.dk.

2014. gadā mūsdienu izgudrotāji paaugstināja lauksaimniecības efektivitāti un lietderību daudzās jomās, kā, piemēram, traktorus ar aprīkotām GPS navigācijas sistēmām, robotus slaucējus, pārnēsājamus rīkus, kad automātiski mēra slāpekļa līmeni augsnē un vēl citas. Cenas šādiem izgudrojumiem ir augstas, taču tās atvieglo daudz darbus, sniedzot lielāku efektivitāti, jo atliek laiks citām lietām.

Automātiskas slaukšanas iekārtas
Ja esi kādreiz slaucis govi, iespējams, zināsi, ka šis process nav nekāda jautrā padarīšana. Tajā pašā laikā, tas ir ļoti ilglaicīgs process, sākot jau pirms pašas rītausmas. Tas aizņem daudz laika, ko varētu darīt citās jomās. Cilvēkam fiziski ir ļoti grūti katru dienu celties agrumā, izslaukt govis un pēc tam pievērsties citiem darbiem ar tikpat lielu spēku. Tāpēc robotu ieviešana šajā sfērā bija liels ieguldījums. Robotikas slaukšanas stacijas prasa tikai viena cilvēka uzraudzību. Tās slauc pienu vairākas reizes dienā, kas ir pat daudz biežāk nekā spēj cilvēks. Cilvēkam atliek tikai pabarot dzīvniekus un uzraudzīt piena konsistenci.

Augsnes paraugu ņemšanas iekārtas
Lieka laika tērēšana ir visu laiku ņemt augsnes paraugus manuāli, kā arī tos pašam pārbaudīt un veikt atskaites. Speciāli izveidota augsnes paraugu ņemšanas mašīna regulāri rok apmēram 15 centimetrus, lai iegūtu patstāvīgu informāciju par augsnes saturu. Šādu iekārtu automātiski uzstāda aiz traktora, kad tiek apstrādāta zeme. Augsnes paraugu ņemšana ir ļoti svarīga lauksaimniecībā, jo tā sniedz informāciju, kādas barības vielas ir nepieciešamas augsnei konkrētai kultūrai. Laika gaitā lauksaimnieki var salīdzināt augsnes paraugus, izmantojot GPS navigāciju.

Slāpekļa sensori
Slāpeklis ir viena no galvenajām sastāvdaļām jebkuras kultūras mēslojumam. Slāpeklis ķīmiski uzlabo kultūraugu ražu, pēc tam to atbrīvojot atpakaļ gaisā. Lielākā problēma ar mēslošanu ir, ka līdzekļi var nokļūt gruntsūdeņos. Tas ne tikai veicina klimata pārmaiņas, bet var arī būt kaitīgs zivīm un citiem ūdens dzīvniekiem. Pārāk daudz slāpekļa var arī būt kaitīgi kultūraugiem. Zinātnieki ir izgudrojuši optisko sensoru, kas ir iekļauts ar roku pārnesamajā iekārtā. Tas mēra augu veselību, un ļauj izmantot mēslojumu arvien efektīvāk. Sensori sūta infrasarkano gaisu uz kultūru un mēra to daudzumu, kas ir atstarojies atpakaļ. Jo lielāks ir atstarotās gaismas lasījums, jo veselīgāki ir augi un mazāka nepieciešamība pēc minerālmēsliem.

Elektroniskais ausu uzgalis
Šādas elektroniskas iekārtas ir ievietotas govīm ausīs, lai varētu noteikt, cik ļoti tās ir paēdušas. Tās ir aprīkotas ar radiofrekvenču identifikācijas mikroshēmām, kas sazinās ar lietotāju caur antenas palīdzību. Lauksaimnieki zina, cik daudz un kad liellopi ir ēduši. Ēšanas izmaiņas paradumi bieži vien ir zīme, ka kaut kas nav kārtībā ar veselību. Līdzīgi, dažām govīm uz kājām mēdz uzstādīt elektroniskas iekārtas, lai saimnieki redzētu, cik daudz lopi pavada atpūšoties vai stāvus. Ja govs nespēj ilgstoši nostāvēt, arī tā ir zīme, ka kaut kas nav kārtībā ar veselību. Ātri atklātas problēmas var veiksmīgi risināt, izolējot šos dzīvniekus no bara. Jo, piemēram, mutes un nagu sērgas slimību gadījumā, var nozīmēt, ka lauksaimnieks zaudētu vienu govi, bet, ja tiek inficēts viss ganāmpulks, tad zaudējums būs ļoti liels.

Ar citām tehnoloģijām piedāvā iepazīties šī mājaslapa.