Jaunākās tehnoloģijas medicīnā

Informāciju tehnoloģijas pamazām ienāk it visās jomās, bet tieši medicīna ir viena no tām jomām, kur šo tehnoloģiju attīstību, pielietojumu un iespējas varam saskatīt visspilgtāk. Medicīnā nepārtraukti ienāk dažādas inovācijas, kas ļauj veselības aprūpi padarīt ātrāku, lētāku un efektīvāku. Arī daudzas lietas, kas kādreiz likās augstākie tehnoloģiju sasniegumi, piemēram, magnētiskā rezonanse, rentgens, laparoskopija, ultrasonogrāfija u.c., nu neatņemama medicīnas sastāvdaļa. Kādas tad ir jaunākās tehnoloģijas medicīnā, ko jau pavisam drīz sāksim uzskatīt par normu (låna pengar med betalningsanmärkning)?

Robotizētas asins analīzes

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, jau tagad daudzus darbus medicīnā uzņemas datori un roboti, taču ir medicīniskas manipulācijas, kurās pagaidām cilvēkresursi ir neaizvietojami. Līdz šim viena no šādām manipulācijām bija asins analīzes. Sākot ar asins nodošanu, līdz to pārbaudei, tas galvenokārt ir bijis medicīnas darbinieku kompetencē, taču pavisam drīz šo uzdevumu varētu uzņemties roboti. Ir izveidoti roboti, kas spēj atrast asins nodošanai piemērotāko vēnu un noņemt analīzes. Tāpat tiek strādāts pie tā, lai arī visas iespējamās asins pārbaudes varētu tikt veiktas automātiski, pilnībā bez cilvēka līdzdalības. Lielu daļu analīžu jau ir iespējams veikt pilnībā datorizēti, taču komplicētākas pārbaudes tomēr prasa cilvēka iejaukšanos. Cits jautājums ir par pacientu gatavību pieņemt šādus robotus un viņu pakalpojumus.

Roboti – ķirurgi

Arī tik nopietnu darbu kā operācijas nu varēs veikt roboti. Patiesībā, roboti jau tagad tiek izmantoti ķirurģijā, bet pagaidām tie ir drīzāk ķirurgi palīgi, nevis aizvietotāji. Piemēram, ķirurģiskais robots “da Vinci” jau tiek diezgan plaši izmantots un tas spēj daudzus darbus paveikt daudz labāk nekā cilvēks Jämföra hela dagen snabblån online. Never noliekt, ka tehnoloģijas daudzos veidos ir pārākas par cilvēkiem, tāpēc cilvēka un tehnoloģijas apvienojums ir lielisks risinājums. Ķirurģiskie roboti ir ļoti precīzi un spēj veikt iegriezumus, kas ir mazāki par milimetra desmito daļu. Ķirurgs to nespēj, taču šeit atkali ir jautājums par to, vai cilvēki vēlēsies gulties zem skalpeļa, ja operāciju veiks ierīce, kas pati nespēj domāt.

Tlemedicīna

Viens no viszināmākajiem informāciju tehnoloģiju pielietošanas veidiem ir digitālā komunikācija. Mēs spējam sazināties ar jebkuru cilvēku pasaulē, turklāt ne vien viņu dzirdēt, bet arī redzēt. Šo visiem labi zināmo saziņas veidu izmanto arī medicīnā starp ārstiem un pacientiem. Ir izpētīts, ka visā pasaulē trūkst ap 4 miljoniem ārstniecības personu, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi pilnīgi ikvienam. IR skaidrs, ka tik daudz medicīnas darbinieku apmācīt nav iespējams, taču mēs varam panākt, ka augstas klases speciālisti var konsultēt pacientus no attāluma. Izmantojot videozvanus, pacienti var saņemt tik pat kvalitatīvas un pilnvērtīgas konsultācijas kā dzīvē.

Dakteri ar mākslīgo intelektu

Arī mākslīgais intelekts ienāk medicīnā. Pašlaik tas plaši tiek pielietots konsultācijām, proti, ir iespējams veidot saraksti ar datoru, tādā veidā noskaidrojot, kas jums kaiš. Ārsti gan vienmēr brīdina, ka veselības problēmu gadījumā ir jāvēršas pie viņiem, nevis jāmēģina internetā meklēt slimības pēc simptomiem, taču šajā gadījumā tas darbojas citādāk. Tiek izmantoti sarežģīti algoritmi, kā arī uzdoti specifiski jautājumi, lai noskaidrotu, kāda slimība ir pacientam.

Informāciju tehnoloģijas – draugs vai ienaidnieks?

Informāciju tehnoloģijas rada jaunas, plašas iespējas visdažādākajos veidos, taču reizē ar to, tās rada arī pilnīgi jaunas, līdz šim nebijušas problēmas. Cilvēkiem ir pieejami neiedomājami lieli informācijas apjomi un to izmantošanas iespējas. No viena puses tas ir labi, jo cilvēki var gūt zināšanas, taču bieži vien mēs paši ar šo radīto informācijas pārbagātību nespējam tikt galā. Tā rodas domāšanas, uztveres un emociju traucējumi. Kā tad īsti ir – informāciju tehnoloģijas nāk mums par labu, vai tieši pretēji, pamazām mūs iznīcina?

Sāksim ar informācijas tehnoloģiju izmantošanas priekšrocībām. Tās visas uzskaitīt ir teju neiespējami, taču kopumā jāsaka, ka jaunākās tehnoloģijas atvieglo mūsu dzīvi. Kaut vai datori, viedtālruņi un visas citas informācijas tehnoloģiju ierīces, ko ikdienā izmantojam paver mums ļoti plašas iespējas un atvieglo ikdienas dzīvi. Ar tām mēs varam paveikt dažādus uzdevumus, komunicēt, gūt informāciju utt. Šo ierīču piedāvātās iespējas ir gandrīz vai bezgalīgas, taču datori un telefoni nav vienīgie informāciju tehnoloģiju rīki, kas palīdz cilvēcei. Informāciju tehnoloģijas ir vesels metožu un instrumentu kopums dažāda veida informācijas apstrādei, iegūšanai, uzglabāšanai un izplatīšanai ar mikroelektroniski balstītu skaitļošanas un telesakaru kombināciju (Sitio web mexicano). Tātad daudzas specifiskas ierīces, kas tiek izmantotas profesionālajā darbībā arī informāciju tehnoloģiju daļa. Mūsdienu dzīves procesi būtībā pat vairs nav iedomājami bez informācijas tehnoloģijām, tāpēc ir grūti oponēt to nepieciešamībai un lietderībai, taču zināmas raizes tās tomēr rada.

Moderno informāciju tehnoloģiju izmantošana ikdienā kļūst gandrīz vai par apsēstību, jo īpaši gados jauniem cilvēkiem. Interneta un datora lietošana pati par sevi ir laba un pat apsveicama, jo, kā jau tika minēts, tā ir iespēja izglītoties, uzņemt informāciju un optimizēt savus darāmos darbus, taču problēmas rodas tad, kad informācijas tehnoloģijas pārņem mūsu dzīves. Cilvēki kļūst atkarīgi no sociālajiem tīkliem, datorspēlēm un citu digitālo ierīču satura un iespējām. Tehnoloģiskajām ierīcēm kļūstot lētākām un pieejamākām. Cilvēki arvien vairāk laika pavada tās lietojot. Mēs vairs nespējam eksistēt bez savām tehnoloģijām, pat tad, ja apzināmies, cik patiesībā tās ir nenozīmīgas.

Mēs pamazām kļūstam par tehnoloģiju vergiem, taču nelietderīgi patērētais laiks vēl nav visa problēma. Nereti tehnoloģiju izmantošana agrā vecumā ietekmē arī dažādas spējas un prasmes. Ir pierādīts, ka mūsdienās bērni vairs nespēj pilnvērtīgi komunicēt un socializēties, jo bērnu draugi ir ierīces nevis cilvēki. Līdz ar to, daudziem bērniem rodas runas problēmas, nespēja veidot statījumu vai pat sakarīgus teikumus. Cilvēki tehnoloģiju dēļ degradējas, jo iepriekš svarīgas funkcijas nu aizvieto aparāti. Ja viss tā turpināsies, cilvēcei pamazām tiks atņemtas ļoti īpašas un nozīmīgas spējas un prasmes, tā prāto portāls rapidos24.mx. Vai tas ir ērtību un visu informāciju tehnoloģiju sniegto iespēju vērts, katrs var spriest pats.