Kā jaunās inovācijas ietekmēs pasauli nākotnē?

Pasaulē šobrīd notiek liels lūzuma punkts starp digitālo pasauli un reālo pasauli. Digitālajām inovācijām ir tendence pastiprināti iejaukties visās spējās, ko cilvēks pats varētu paveikt ar savu prātu un spējām. Neapšaubāmi, zinātnieki cenšas atvieglot cilvēku ikdienu, ieviešot dažādas palīgierīces; mēs esam viegli pieejami, lai kur arī atrastos. Nevēlos nonicināt visus izgudrojumus, jo daudzi patiešām ir noderīgi un bez viņiem mēs nevarētu iedomāties savu dzīvi. Bet vai esat padomājuši, kāda izskatīsies nākotnes pasaule, ja to būs pilnībā pārņēmusi digitālā tehnoloģiju pasaule? Nāksies sev uzdot jautājumu – vai vispār būs nepieciešams mācīties, ja visu mūsu vietā izdarīs roboti. Bet vai visi varēs atļauties šādus robotus vai tomēr viņiem būs jāņem kredīti prestamos inmediatos, lai varētu tos atļauties. Un kur gan šie cilvēki ņems naudu kredītu atmaksai prestamos sin buro ja viņiem nebūs darbu?

Evolūcijas attīstības pārtraukšana
Ienākot jaunajām inovācijām, kas padara visu mūsu vietā – rēķina formulas, labo gramatikas kļūdas, tulko, un daudzus citus palīglīdzekļus, ko izmantojam ikdienā, mūsu jaunās paaudzes paliks arvien degradētākas, jo vairs nemācīsies un neattīstīs savas prāta spējas. Skolās visi uzdevumi tiek atrisināti ar lielu tehnoloģiju ietekmi, tādējādi neļaujot cilvēka smadzenēm pašām atrisināt uzdevumus. Mēs pārāk sāksim paļauties uz ierīcēm un mašīnām, kuras ir izveidotas, lai palīdzētu ikdienā.

Atmosfēras piesārņojums
Jau šobrīd krasi mainās mūsu atmosfēras piesārņojuma indekss, un katram no mums ir cieši jāseko līdzi Ekoloģiskās pēdas nospiedumam. Tehnoloģiju inovācijas un to ražošana krietni vien piesārņo atmosfēru. Mēs ražojam vairāk un vairāk atkritumus, kuros pēc tam dzīvojam. Pētnieki jau šobrīd brīdina cilvēci par neatgriezenisku kaitējumu, kas ir nodarīts videi. Ir izkusis mūžīgais ledus slānis, piesārņoti plašie okeāni, augsne pārpumpēta ar dažādām ķimikālijām. Nekas, ko mēs uzskatam par bioloģisku, patiesībā vairs tāds nav. Cilvēki kļūdās, domājot, ka audzē savos mazdārziņos pārtiku, kura nesatur nekādas ķimikālijas. Zeme ir tiktāl piesūkusies ar ķimikālijām, ka nespēj vairs veikt pašattīrīšanos. Ķimikālijas nonāk augsnē no notekūdeņiem, pazemes ūdeņiem un lietus ūdeņiem. Jā, arī lietus ūdens satur ķimikālijas, veidojot pat skābo lietu, kas veido koroziju uz statujām un metāla jumtiem. Tas viss, nenoliedzami ir sliktais blakusefekts tehnoloģiju attīstīšanai, ko dažkārt nevēlamies sasaistīt.

Griešanās vāveres ratā
Vai esat iedomājušies, kas notiks, ja pasaulē kaut uz dienu pazudīs elektrība? Cilvēce vairs nav sagatavota tādiem apstākļiem. Radot jaunas inovācijas, mēs pastiprinām lielāku elektrības ietekmi jebkurā sfērā. Bet, lai saražotu elektrību, vajag enerģiju. Enerģijas resursi tiek strauji samazināti, un zinātniekiem jācenšas izveidot arvien jaunus elektrības ieguves punktus. Lai iegūtu enerģiju, var uzstādīt lielus ģeneratorus, bet tas savukārt iznīcina lielas zemes platības. Iespējams, auglīgas zemes, kurās varētu audzēt pārtiku un pabarot nabadzīgākās pasaules valstis. Rodas vāveres rata efekts – mēs ražojam visu uz elektrības, lai būtu mazāks atmosfēras piesārņojums (jaunās automašīnas, kas ies uz elektrības padeves nomainīs degvielas mašīnas, kuras izdala atmosfērā toksiskās skābekļa dioksīda emisijas), bet tajā pašā laikā iznīcinām dabu un atmosfēru, lai iegūtu šo enerģiju.

Saslimšanas
Cilvēka ķermenis vēl nekad agrāk nav saskāries ar tik daudz ķīmiskām vielām pārtikā, tik daudz negatīviem stariem, kas nāk no visām iekārtām. Protams, zinātne iet uz priekšu un attīsta jaunus veidus kā ārstēt dažādas slimības, kuras agrāk uzskatījām par neārstējamām. Taču lielais piesārņojums, kas rodas no visām iekārtām, to ražošanas un lietošanas sniedz mums lielu risku saslimt ar jaunām, vēl neizpētītām slimībām. Cilvēkiem parādās arvien jaunas slimības, kurām atkal ir jāmeklē risinājums, kā cīnīties. Izgudrotāju jaunākās inovācijas izgudro mums dažādus atvieglojumus, tā vietā cilvēki paliek slinki, aptaukojas, saslimst ar sirds un asinsvadu slimībām. No piesārņotā gaisa arvien vairāk parādās dažādas saslimšanas ar elpošanas sistēmas slimībām.