Roboti

Nav noslēpums, ka daudzās darba vietās cilvēki vēlētos, lai viņu pienākumus darītu roboti, piemēram, produktu saiņošana noliktavās, karavīru atbalsts aktīvajās zonās, medicīniskās aprūpes palīdzība un citas. Zinātnieki tuvojas šādiem pavērsieniem, taču vēl joprojām nav iespējams apmācīt robotus darīt vienkāršas un praktiskas lietas. Kā lielākais iemels, kāpēc nevar ieviest daudzfunkcionālu robotu saimniekošanu ikdienas dzīvē – viņiem nav prāta spējas un tie nav gājuši “lielam datu uzkrāšanas procesam”, ko mēs dēvējam par bērnību. Arī tad, ja robots iemācītos darīt vienu darbu, viņš nespētu veiksmīgi reaģēt un manipulēt ar citiem objektiem. Un roboti vismaz sākumā noteikti būs ļoti dārgi, un tāpēc tos var atļauties tikai bagātnieki vai arī cilvēki kuriem ir pieejami lieli kredīti väikelaenud, kuriem ir mazo procenti un kurus var neatmaksāt tik ātri tarbimislaen.

Zinātnieki no lielā uzņēmuma Tellex ir pievērsušies “Miljons objektu izaicinājumam ”, kura mērķis ir iemācīt robotiem tikt galā ar vienkāršām ikdienas situācijām, uzņemt un analizēt informāciju. Šobrīd roboti ir izveidoti, lai strādātu efektīvi cauru diennakti, katram ieprogrammējot vienu vai pavisam nedaudzas darbības sfēras. Zinātnieki mēģina apvienot arvien vairāk atpazīstamās lietas, ko roboti spētu uztvert. Tellex savos pētījumos izmanto robotu, kuru sauc par Baxteru. Rādot tam fotogrāfijas, rādot piemērus un izsakot viedokli par katru objektu. Viņi darbojas ar ikdienā pazīstamam lietām kā bērnu kurpes, gumijas pīles, ķiploku spiedi un daudzi citi, ap 200 vienībām, objekti. Mērķis ir sasniegt vismaz miljons lietas, kuras roboti spētu atpazīt un, piemēram, pieejot pie plaukta tie atpazītu pildspalvu un paņemtu to. Šie mērķi ir raksturoti kā pozitīvi izpildāmi, lēnām tie attaisno savus vēlamos rezultātus. Bez šīm zināšanām, cilvēkam un robotam nav iespējams mijiedarboties. Roboti neizprot cilvēka emocijas, nesaprot, kad tie ir dusmīgi vai nobijušies.

Uzņēmums Tellex, kas ir pazīstams visā pasaulē ar jaunām inovācijām un izgudrotajiem robotiem, iesaistoties projektā RoboBrain, demonstrēja, ka roboti var apgūt jaunu informāciju cits no cita. Šādu pilnīgu progresu ir iespējams attīstīt nākamos piecos līdz desmit gados, uz ko kompānijas arī iet. Robotiem būs pieejama visa informācija, kas nepieciešama, lai palīdzētu cilvēkiem.

Tāpat kā šis projekts, izgudrotāji cenšas attīstīt mūsu ikdienu vieglāku, iesaistot tajā robotus. Piemēram, uzņēmums Nissan ir nācis klajā ar automātiskiem pārvietojamiem krēsliem, kuru nosauca par ProPilot pārvietošanās tehnoloģiju. Viņu moto, kas raksturo šo izgudrojumu varētu dēvēt “Kāpēc kustēties, ja var nekustēties”. Automātiski pārvietojamie krēsli tevi pārbīda no rindas gala līdz sākumam. Šādas ierīces ir ar mazāku nozīmīguma pakāpi taču citas kompānijas izgudro arī automātiski vadāmus traktorus, un cilvēkiem atliek veikt citus nozīmīgus darbus. Šādiem lielākiem mērķiem ir jāpievērš lielāka uzmanība, jo pašgājēji roboti nespēj reaģēt uz šķēršļiem, kas gadās viņu priekšā, tāpēc vēl joprojām cilvēkam ir jāpiedalās ražas vākšanas procesā.

Zinātnieki uzņemas nākotnē vairāk pievērsties tieši ikdienas darbos apmācītu robotu un automatizētu mašīnu izveidē. Tesla jau ir iepazīstinājusi pasauli ar savu autopilota vadāmo mašīnu, taču, tā vēl nav pilnveidota un ir jau cietusi nelaimes gadījumā. Floridā notikušajā auto avārijā Teslas auto pilota vadītajā mašīnā braucējs gāja bojā. Mašīna automātiski bija sasniegusi ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, kad tā saskrējās ar traktoru, kas šķērsoja ceļu. Laiks nepietika, lai vadītājs pārslēgtos uz manuālu vadīšanu un piebremzētu. Šādām auto pilotu mašīnām ir jāpievērš liela uzmanība dažādu šķēršļu atpazīšanai, ne tikai pārvietošanai pa ceļu, veicot pagriezienus un apstājoties pie luksofora. Satiksme var būt mainīga, tāpēc automašīnas vadītājam ir jābūt ātrai reakcijai bīstamā situācijā pārņemt vadību un izvairīties no nelaimes gadījuma.